Virmojošs gaiss.

Mana iekšējā ciņa ar sevi,
Ar laikrādi un Tevi,
Ar nomācošām domām
Un skarbām paģirām.
Nekas nestāv uz vietas,
Nekas nepaliek zaļāks.
Katram ir sava vieta
Daudz mazāk prieka.
Tā pat kā rozes zied
Vasaras rītā.
Tevi gaidu saules rietā.

Komentāri

  1. Super! Tev lieliski padodas, Tomiņ!
    Un turies, viss būs kārtībā! Tu esi brašs puika un braši Tomiņi dzīvo ar smaidu un pārliecību, ka viss labākais vēl tikai priekšā! :)

    AtbildētDzēst
  2. nedomāju ka kāda arī kaut ko šeit lasa. :D
    Paldies mīļš jo mīļš tev paldies mazā ;]
    Tā pat ka sanāk laiks un ir iedvesa cenšos kaut ko uzrakstīt, kā nu sanāk tā sanāk.
    Tev jau pašai arī baigi labi sanāk ;]]]

    AtbildētDzēst
  3. čāu Tomiņ :))
    ēh skumjš , bēt man patīk, man jau patīk visi tavī dzejolīšī , hehe :D :)

    AtbildētDzēst
  4. Čau Diān, bišk jau tāds ir, es teicu, ka ir tāds dīvais, pats nesaprotu, labs vai nē. :D
    Bet paldies ;]

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

12. c

100gades atvaļinājums