Poniija piedzīvojumi.

Mana iekšējā ciņa ar sevi, Ar laikrādi un Tevi, Ar nomācošām domām Un skarbām paģirām. Nekas nestāv uz vietas, Nekas nepaliek zaļāks. Katram ir sava vieta Daudz mazāk prieka. Tā pat kā rozes zied Vasaras rītā. Tevi gaidu saules rietā.

Sākām mēs visi kopā Skolas 15. stropā Trīs gadi jau bijuši Roku rokā tie gājuši Inta gan mums baigi laba Visu viņa māk un dara Sirsnīga un daudzpusīga Un vienmēr superīga Meldras mati vējā plīvo brīvi No viņas mācīties var visu dzīvi Aigars zina dara prot Atbildi nekavējoties dod Jurģis vecīša mazais palīgs No aukstas ziemas nav salīgs Artūrs kā liels mīlīgs lācis No viņa viss labestīgums nācis Elīnas ir divas klasē mums No Vaidavas bīties būs jums Kauguru rajons arī drošs Elīnas gars ir spirgs un možs Mārtiņam gan ir paveicies Ja Opelim benzīns nav beidzies Jānim gan ritenis lielā cieņā Pat zemas laikā tas nesēž mierā Agatei divas mīlas Abas trakoti sīvas Kristaps kas dzied skaisti Vai šokolāde kas ēdas raiti Linda ar mums talantīga Zina kā gulēt no rīta Reinis tāds savādāks Jo uz dēļa vēl nepārspēts Abos Mārčos mājo prieks Palīdz viņiem pokeru Dievs Viens vēl pārzina ģitāras stīgas Otrs lasa pat grāmatas nīgras Toms labi saprot jokus Nebaidās satikt spokus Kristīne kā saules stars No